TRĪS VALODAS

Valoda atspoguļo cilvēka - indivīda, sociālās grupas un tautas,
sabiedrības (noteiktā telpā un laikā) un visas cilvēces, daudzus tūkstošus gadu ilgo kopīgo kultūru: cilvēka garīgās/netveramās un materiālās vērtības.

Katram cilvēkam ir savs liktenis, ko veido apkārtējā vide un viņš pats.

Valoda ir domāšanas un jaunu zināšanu radīšanas līdzeklis ( skat: zināšanas un zināšanu vadīšana ), sazināšanās un sarunu līdzeklis.

Cilvēki (individuāli un grupās) sazinās, sarunājas ( vai izvairās sarunāties ).
Ar kādu mērķi, motivāciju tiek lietota valoda, notiek sazināšanās vai saruna?

1. Stāstot, sniedzot informāciju, sazināšanās - paziņošanas galvenais mērķis ietver (varas) pieprasījumu pēc atbildes, kurai jāmaterializējas pieprasītājam vēlamā darbībā vai informācijā.

2. Sazināšanās un sekojošā saruna attīstās kā dialogs ar mērķi veicināt jaunu zināšanu rašanos abām pusēm turpmākai praktiskai pielietošanai (zināšanu saruna).

3. Saruna "laika pavadīšanai" vai sazināšanās/saruna "vienkārši tāpat" ģimenē, darbā, ar draugiem vai paziņām. Šādas ikdienišķas sarunas cilvēkam ir gandrīz tikpat nepieciešamas kā elpot, ēst, izjust. Tās nozīmē pašapzināšanos un bez tām ir grūti adaptēties mainīgajās mikrovidēs.

Vairāk vai mazāk apzināti un ļoti bieži cilvēkam saruna notiek pašam ar sevi.

Trīs valodas (ikdienas, birokrātiskā, zināšanu) dažādās kombinācijās un pārvērtībās tiek pielietotas domāšanas, indivīdu/grupu sazināšanās un sarunu procesos ģimenē, darbā, sabiedrībā.

MĒS IZMANTOJAM VALODU KĀ GALVENO PRAKTISKO LĪDZEKLI.
KĀ UN KĀDIEM MĒRĶIEM TO LIETOJAM UZ NĀKOTNI ORIENTĒTAJĀS KONKRĒTAJĀS SITUĀCIJĀS?

MĒS VIRZĀMIES EIROPAS SAVIENĪBĀ UZ ZINĀŠANU EKONOMIKU UN ZINĀŠANU SABIEDRĪBU AR ZINĀŠANU VALODU.